Rauga glikāna pamatīpašības

1. Tas ir viens no baktēriju polisaharīdiem. To ražo saharozes šķīdumā kultivētu baktēriju, piemēram, Leuconostoc mesentero des un L. dekstrāna, glikanāze, katalizējot šādu reakciju: n saharoze → - glikāns+n fruktoze. Rūpnieciskajās Gluconobacter ox ydans subsp. industrialistus (iepriekš zināms kā Acetobacter viskozitāte un A. kapsula satur baktērijas), pektīns tiek sintezēts no dekstrīna. Ir daudz veidu glikānu, kas sastāv tikai no D-glikozes, un galvenā ķēde sastāv no alfa (1,6) saitēm, kā arī no alfa (1,4) vai alfa (1,3) saišu sazarotām ķēdēm. Glikoze ir balts pulveris, un, pievienojot nedaudz ūdenim, var iegūt spēcīgas labās puses īpašības. Medicīnā izmanto kā plazmas aizstājēju.
2. Glikāns ir vispārīgs termins polisaharīdiem, kas sastāv no glikozes. Tā kā D-glikozes atlikumi ir atšķirīgi, tie tiek klasificēti dažādos veidos un plaši izplatīti mikroorganismos, augos un dzīvniekos. Tipiski piemēri ir baktēriju polisaharīdi (kas iegūti no galvenās ķēdes alfa-1,4 un alfa{4}},6 saišu sānu ķēdēm), brūno aļģu polisaharīdi (galvenokārt sastāv no beta-1, 3 saites), ķērpju polisaharīdi (beta-1,4 un beta-1,3 saites), celuloze no augstākajiem augiem (saistīta ar beta-1,4 saitēm), amiloze (alfa-1,4 saites), amilopektīns (atvasināts no alfa-1,6 saišu sānu ķēdēm uz galvenā alfa-1,4 saišu ķēde) un dzīvnieku glikogēns.